Darba spēka migrācijas izpēte Latvijā: izbraukšanas ģeogrāfija

Elīna Apsīte-Beriņa

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Ģirts Burgmanis

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Zaiga Krišjāne

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.17.12

Atslēgas vārdi: darbaspēka migrācija, Rīga, reģioni, jaunieši

Kopsavilkums

Raksta “Darbspēka migrācijas izpēte Latvijā: izbraukšanas ģeogrāfija” mērķis ir izpētīt darbaspēka migrācijas ģeogrāfiskos aspektus, analizējot emigrācijas īpatnības, kas raksturīgas izbraukšanai no centrālajiem un perifērajiem Latvijas reģioniem, kā arī emigrantu galamērķa valsts izvēli atkarībā no viņu iepriekšējās dzīvesvietas. Analīze veikta, ņemot vērā galamērķa valstīs (Lielbritānija, Īrija, Vācija, Zviedrija un Norvēģija) esošo Latvijas emigrantu tiešsaistes aptaujas datus. Rezultāti parāda, ka darba migrantu raksturojums krasi atšķiras atkarībā no izcelsmes vietas Latvijā. Migranti, kuri pirms emigrācijas dzīvojuši valsts ekonomiskajā centrā Rīgā, ir ar augstāku izglītību un nodarbinātības raksturu salīdzinājumā ar migrantiem no Latvijas perifērajiem reģioniem. Turklāt migrantiem no Rīgas retāk ir iepriekšēja migrācijas pieredze, un viņi papildus radu un draugu atbalstam darba meklējumos ārvalstīs biežāk ir proaktīvi. Galamērķa valsts izvēle emigrantiem no centra biežāk ir Vācija, Norvēģija un Zviedrija, bet emigranti, kuriem ir vidējā izglītība un zemākas prasības darba tirgū, biežāk iesaistās cirkulārajā migrācijā un atkārtoti dodas uz Īriju vai Lielbritāniju.