Gaisa kvalitātes novērtēšanas aprīkojuma izmantošana reālā laika aerobioloģiskajā monitoringā: Rīgas piemērs

Olga Ritenberga

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.17.7

Atslēgas vārdi: aerobioloģija, gaisa kvalitāte, aerobioloģiskais monitorings, putekšņu koncentrācija

Kopsavilkums

Eiropā ir ap 300 aerobioloģisko monitoringa vietu, kas regulāri veic putekšņu un sporu mērījumus gaisā. Ņemot vērā izmantoto mērierīču specifikāciju, dati ir pieejami ar 1–2 nedēļu nobīdi, kas ietekmē putekšņu koncentrācijas prognožu precizitāti. Automātisko reālā laika putekšņu monitoru iegāde un kalibrācija prasa lielus finanšu ieguldījumus. Kā iespējamo risinājumu var minēt prognostisko modeļu uzbūvi, kas gandrīz neprasa novērojumu datus, vai esošo mērierīču pielāgošanu putekšņu un sporu reālā laika mērījumiem. Viens no variantiem ir gaisa kvalitātes mērīšanas aprīkojuma izmantošana aerobioloģisko mērķu sasniegšanai. Šis pētījums izvērtē GRIMM gaisa kvalitātes monitoringa stacijas datu izmantošanu, lai mērītu putekšņu koncentrāciju noteiktā laika periodā.