Džentrifikācijas daudzveidība Rīgas un Prāgas iekšpilsētā – Āgenskalna un Holešovices piemērs

Margarita Kairjaka

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.17.19

Atslēgas vārdi: džentrifikācija, kultūras patēriņš, iedzīvotāju sastāvs, iekšpilsētas, apkaimes

Kopsavilkums

Pētījuma mērķis ir analizēt ģentrifikāciju divās iekšpilsētas apkaimēs – Āgenskalnā (Rīgā) un Holešovicē (Prāgā) – divos aspektos – kultūrkapitāla patēriņš un iedzīvotāju sastāva pārmaiņas. Pētījumā izmantotas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās metodes, piemēram, apkaimju apsekojums, tautas skaitīšanas rezultātu analīze, intervija, interneta platformu atsauksmju analīze un rezultātu kartēšana. Rezultāti parāda, ka abās apkaimēs ir palielinājies jaunu un izglītotu iedzīvotāju īpatsvars. Tāpat tika secināts, ka gan Āgenskalnā, gan arī Holešovicē pēdējo gadu laikā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas kultūras dzīvē, kā rezultātā kādreiz novārtā pamestās apkaimes ir kļuvušas par pievilcīgām vietām. Rezultāti parāda, ka Holešovice, atšķirībā no Āgenskalna, ir arī ārzemnieku iecienīta un ka jaunatvērto moderno iestāžu atrašanās vietas abās apkaimēs nav izvēlētas nejauši.