LU konferenceIekšpilsēta vai nomales: kur iedzīvotāji ir vairāk apmierināti? Jelgavas piemērs
Līga Feldmane
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
DOI: 10.22364/fg.17.17
Atslēgas vārdi: apmierinātība ar dzīvesvietu, pilsētu zonas, otrā līmeņa pilsēta, Jelgava
Kopsavilkums
Dzīves vietas novērtējums ir pozitīvs emocionāls stāvoklis, ko indivīds izjūt pret savu dzīvesvietu un kas notur vai palielina saikni ar šo dzīvesvietu (Amerigo and Aragones 1997). Savukārt ir būtiski noskaidrot šī novērtējuma līmeni un ņemt vērā ikvienu vietu turpmākās attīstības plānošanā. Lai noskaidrotu dzīvesvietas novērtējuma līmeni, 2018. gadā Jelgavā tika īstenota iedzīvotāju aptauja, kurā kopumā tika aptaujāts 961 pilsētas iedzīvotājs. Tā kā Jelgavas urbānā vide nav viendabīga, dzīvesvietas atrašanās dažādās pilsētas urbānajās zonās var atšķirīgi ietekmēt dzīvesvietas novērtējumu, tādēļ respondenti pētījuma gaitā tika sagrupēti pēc dzīvesvietas divās pilsētas daļās – iekšpilsētā un ārpilsētā. Rezultāti parādīja, ka kopējais dzīvesvietas novērtējums Jelgavā ir visai augsts, jo 80,2% no respondentiem kopumā ir apmierināti ar dzīvi Jelgavā, turklāt šo rādītāju neietekmē respondenta dzīvesvieta pilsētas urbānajā telpā. Statistiski būtiskas atšķirības starp iekšpilsētas un ārpilsētas respondentu atbildēm netika konstatētas apmierinātībā ar dzīvi kopumā, mājsaimniecības finansiālo situāciju, izglītības iestādēm, gaisa kvalitāti, trokšņu līmeni, sakoptību un darba iespējām. Tajā pašā laikā dzīvesvietas atrašanās vienā vai otrā urbānajā zonā ietekmē apmierinātību ar sabiedrisko transportu, veselības aprūpes pakalpojumiem, sporta un kultūras objektiem, ielu un ēku stāvokli, publiskajām vietām, zaļajām zonām, kā arī mazumtirdzniecības veikalu pieejamību, turklāt tika konstatēts, ka respondenti, kas dzīvo iekšpilsētā, visus šos faktorus vērtē augstāk nekā iedzīvotāji, kuru dzīves vieta atrodas ārpus pilsētas centra.