LU konferencePaleoģeogrāfisko apstākļu pārmaiņas Usmas ezera ieplakās leduslaikmeta beigās un holocēnā
Ivars Strautnieks
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Elīna Deksne
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Laimdota Kalniņa
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Aija Ceriņa
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Andra Štube
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
DOI: 10.22364/fg.17.2
Atslēgas vārdi: reljefs, Košķēnu līcis, karsēšanas zudums, Moricsala, Viskūžu sala
Kopsavilkums
Usmas ezera ieplaka izveidojusies glaciodepresijā Kursas zemienē, kur uzkrājušies Ventas– Usmas sprostbaseina un Baltijas ledus ezera nogulumi, kas raksturo paleoģeogrāfiskos apstākļus pleistocēna beigās un holocēnā. Detalizētāki ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie pētījumi ir veikti divās lielākajās Usmas ezera salās – Moricsalā un Viskūžu salā, kā arī Košķēnu līcī. Salas ir gan ledājkušanas ūdeņu baseinu nogulumu akumulācijas, gan arī šo ūdeņu straumju un baseinu viļņu erozijas rezultāts. Viskūžu salas erozijas stāvkrasti un salu šķērsojošais erozijas padziļinājums liecina, ka tā ir ledājkušanas ūdeņu baseina gultnes un straumju erozijas paliksnis. Organogēno nogulumu slāņkopas apakšējā daļā nogulumiem noteiktais absolūtais vecums ir līdzīgs, tas pārsniedz 9000 gadu. Taču slāņkopas biezums ir ļoti atšķirīgs – 11 m, 4 m un 1,2 m. Atšķirīgais nogulumu biezums izskaidrojams ar faciāli atšķirīgo novietojumu. Nogulumu, augu un ūdensdzīvnieku atlieku sastāva pārmaiņas nogulumos liecina, ka Viskūžu salā ir bijis paleoezers, kurā nogulumu uzkrāšanās apstākļi ir bijuši mainīgi. Pētījumu rezultāti lokālajās vietās ir salīdzināmi, tomēr ir labi novērojamas faciālās atšķirības, kas saistītas ar dažādu nogulumu akumulācijas, erozijas vai sadalīšanās ātrumu.