Geografía lingüística: ieskats spāņu valodas atšķirībās Latīņamerikā

Margarita Feizaka

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.18.6

Atslēgas vārdi: spāņu valoda, Latīņamerika, dialekts, ģeolingvistika

Kopsavilkums

Lai gan pastāv pētījumi, kas salīdzina tradicionālo spāņu valodu ar Latīņamerikas spāņu valodu, pārsvarā uzsvars tiek likts uz salīdzinājumu starp tradicionālo spāņu valodu un vienas Latīņamerikas valsts vietējo variāciju (piemēram, meksikāņu spāņu valodu), vai arī tiek pieņemts, ka Latīņamerika ir lingvistiski homogēns reģions. Šī pētījuma mērķis ir sniegt ieskatu Latīņamerikas valstu spāņu valodas nacionālajās variācijās, salīdzinot trīs vietējos dialektus: meksikāņu, venecuēliešu un čīliešu. Pētījums tika veikts izmantojot kvalitatīvo kontentanalīzi un salīdzinošo metodi. Rezultāti parāda, ka pastāv nacionālas atšķirības leksikas, vārdformu un sintaktisko konstrukciju lietojumā. Tādi fenomeni kā anglicismi un prievārdu mainīšana tika atklāti visos pētītajos dialektos, savukārt Meksikas spāņu valoda izcēlās gramatikas lietojumā. Meksikas un Venecuēlas piemērs norāda uz specifisku izteicienu lietojumu, kas ir raksturīgi tikai šīm valstīm.