LU konferenceLatvijas kūdras industrijas attīstība Latvijā pēdējo 100 gadu laikā
Ingrīda Krīgere
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
DOI: 10.22364/fg.18.9
Atslēgas vārdi: kūdra, substrāta ražošana, augkopība, enerģija, eksports
Kopsavilkums
20. gadsimta laikā Latvijas kūdras ieguves nozares attīstību ir ietekmējušas dažādas sociālas un politiskas norises, kā rezultātā tai ir atšķirīgas iezīmes. Citās Eiropas valstīs vairākus gadsimtus kūdru lielā apjomā izmantoja enerģētikas vajadzībām, Latvijā kūdra enerģētikas vajadzībām lielā apjomā izmantota visai neilgu laiku – no 1960. līdz 1990. gadam. Latvija bija pirmā valsts Eiropā, kas kūdras ieguves nozari pārkārtoja no ieguves enerģētikas vajadzībām uz izmantošanu dārzkopībā. Sākot ar 1998. gadu iegūtā kūdra galvenokārt ir izmantota dārzkopībā. 1991. gadā, mainoties sociāli ekonomiskajai iekārtai, tika likvidēti sovhozi un kolhozi, kūdru vairs iepriekšējā apjomā neizmantoja pakaišiem un augsnes ielabošanai. Notika kūdras uzņēmumu privatizācija, tika piesaistīti ārvalstu investori. Ja līdz 1993. gadam kūdru ieguva un izmantoja iekšējam patēriņam Latvijas tirgū, tad kopš 1993. gada ir attīstījies kūdras produktu eksports, kas pārsniedz iekšējo patēriņu. Pēdējos 20 gados nozare ir nostabilizējusies un Latvijā ražoto kūdras produktu apjoms ir 31% no kopējā profesionālajā dārzkopībā izmantojamā kūdras produktu apjoma ES. Pašlaik klimata politika liek samazināt SEG emisijas un, virzoties uz klimata neitralitāti, valstis strauji samazina kūdras ieguvi enerģētikai un pārprofilējas uz dārzkopības tirgu. Latvijā kūdras nozarei vairs nav jāpārkārtojas, tā ieņem stabilu vietu pasaules dārzkopības kūdras tirgū.