Latvijas virzība uz pensionāru sabiedrību: novecošanās tendences Latvijas novados

Gunta Grūbe

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Juris Paiders

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.18.5

Atslēgas vārdi: novecošanās, iedzīvotāju struktūras izmaiņas, pensiju saņēmēji, migrācija, nodarbinātība

Kopsavilkums

Rakstā tiek analizētas Latvijas sabiedrības novecošanās tendences, kas, visticamāk, kļūs par vienu no vissvarīgākajām sociālajām pārmaiņām 21. gs. Eiropas Savienībā un Latvijā. Darba rezultātu pamatā ir Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Latvijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati. Iegūtie rezultāti liecina, ka ekonomiskās attīstības pieaugumu un nodarbinātības stabilizāciju Rīgā un Rīgas reģionā 21. gs. otrajā desmitgadē nodrošināja nevis paaudžu maiņa vai migrācija, bet gan to iedzīvotāju iekļaušana darba tirgū, kuri līdz tam nebija ekonomiski aktīvi. Viens no iegūtajam secinājumiem izsaka brīdinājumu, ka Pierīgā ap 2030. gadu iedzīvotāju novecošanās kļūs par vienu no vissvarīgākajām problēmām.