Nāves un traģēdiju vietas kultūras ģeogrāfijā

Maija Rozīte

Biznesa augstskola Turība

Aija van der Steina

Latvijas Universitāte, Filozofijas un socioloģijas institūts

DOI: 10.22364/fg.18.8

Atslēgas vārdi: kapsētas, sarežģītā kultūras mantojuma vietas, tumšais tūrisms, holokausta vietas

Kopsavilkums

Tūrismā kā visai jaunā zinātņu disciplīnā pētījumi attīstās, izmantojot citu zinātņu nozaru teorijas, atziņas un pieeju. Latvijā ir sākts plašs pētījums par holokausta un ar to saistīto vietu izmantošanu tūrismā. Lai vispusīgi analizētu šīs drūmās vietas kā nāves vietas, šajā rakstā ir apkopoti līdzšinējie pētījumi, kas saistīti ar kapu vietām, kapsētām un traģiskām nāves vietām. Raksta mērķis ir identificēt nāves vietas kā īpašas vietas un ainavas, tostarp apzināt tās kā kultūras ainavas elementus. Vietējo iedzīvotāju attieksmi pret sarežģītās pagātnes vietām, kas saistītas ar sarežģītu pagātnes mantojumu, nav iespējams izprast, nenovērtējot attieksmi pret nāves vietām un kapsētām kultūras kontekstā. Rakstā ir analizēti līdzšinējie pētījumi nekroģeogrāfijā un apkopotas atziņas par ģeogrāfisko pieeju, kas izmantota šādu vietu analīzē. Ir raksturota saikne starp vietu kultūras ģeogrāfijā un tūrisma ģeogrāfijā, apzināti Latvijā veiktie pētījumi, identificētas visatbilstošākās drūmā tūrisma definīcijas, kā arī ir raksturotas galvenās problēmas, kas rodas, iesaistot tūrisma piedāvājumā nāves un traģēdiju vietas, it sevišķi, ja tās ir saistītas ar tādiem traģiskiem notikumiem kā holokausts. Noslēgumā ir identificēti galvenie aspekti un pieejas, kas jāizmanto, turpinot pētījumu par holokausta vietu izmantošanu tūrismā.