Reģionālā cilvēkkapitāla nelīdzsvarotība: Latvijas jauniešu migrācija Latvijā

Elīna Apsīte-Beriņa

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Ģirts Burgmanis

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Laura Prusakova

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.18.4

Atslēgas vārdi: jauniešu mobilitāte, reģioni, bezdarbs, jaunieši, Latvija

Kopsavilkums

Rīga un tās apkārtne koncentrē nozīmīgu ekonomisko un ar izglītību saistīto iespēju kopumu, kas izceļas Latvijas un arī Baltijas mērogā. Studenti un jaunieši tradicionāli ir mobilāki un bieži pārceļas uz galamērķiem, kur saskata plašākas iespējas pašattīstībai. Tādējādi pētījuma mērķis ir aprakstīt cilvēkkapitāla nelīdzsvarotību Latvijas reģionos, analizējot jauniešu vecuma grupu no 15 līdz 34 gadiem un salīdzinot laika periodā no 2011. līdz 2018. gadam. Pētījuma pamatā ir analizētas reģionālās bezdarba, jauniešu skaita pārmaiņas reģionos, kā arī dažu reģionu vispārējās jauniešu skaita samazināšanās tendences kopš 2011. gada. Galvenie pētījuma jautājumi ir: kā centra-perifērijas modeli var piemērot Latvijā un cik lielā mērā ekonomiskās iespējas izskaidro reģionālo nevienlīdzību. Rezultāti norāda, ka ar Rīgu kā galveno, ģeogrāfiski un funkcionāli saistītie reģioni ir Pierīga un Zemgale, ko var uzskatīt par pus-perifēriju. Tomēr Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģioni ir “zemāka ranga vietas” vai perifērijas reģioni, kas zaudē jauniešus konkurencē gan ar Rīgu, gan citiem pievilcīgiem galamērķiem ārvalstīs.