Suburbanizācijas procesa nevienmērīgās izpausmes Rīgas apkārtnē

Toms Skadiņš

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.18.3

Atslēgas vārdi: suburbanizācija, iekšzemes migrācija, piepilsēta, Rīgas aglomerācija

Kopsavilkums

Pēc sociālisma perioda beigām visizteiktākās pārmaiņas iedzīvotāju telpiskajā struktūrā ir izraisījusi suburbanizācija. Šīs pārmaiņas ir bijušas īpaši izteiktas pēc pārejas perioda. Tāpēc šī pētījuma mērķis bija raksturot suburbanizācijas iezīmes Rīgas apkārtnē pēc pārejas perioda. Tās tika analizētas, ņemot vērā iepriekš Rīgā dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru starp visiem dzīvesvietu mainījušajiem un to skaitu. Tas tika veikts diviem posmiem – no 2000. līdz 2011. gadam un no 2011. līdz 2019. gadam, kas ir mazāk pētīts posms. Rezultāti parādīja, ka starp īpatsvaru grupām bija būtiskas atšķirības – augsts īpatsvars bieži vien nozīmēja arī lielu dzīvesvietu mainījušo skaitu. Turpretī aglomerācijas un ārpus aglomerāciju teritoriju atšķirības nebija tik nepārprotamas, jo saistībā ar iepriekš Rīgā dzīvojošo skaitu un tā pārmaiņām pastāvēja būtiskas atšķirības, kamēr pirmā posma īpatsvaru un pārmaiņu ietvaros tādas nebija.