Gaisa temperatūras pārmaiņas Latvijā (1991-2020)

Gunta Kalvāne

Latvijas Universitāte

Andis Kalvāns

Latvijas Universitāte

Agrita Briede

Latvijas Universitāte

DOI: 10.22364/fg.19.11

Atslēgas vārdi: gada vidējā gaisa temperatūra, sezonalitāte, kontinentalitāte, klimata pārmaiņas

Kopsavilkums

Klimata mainības signāli, atšķiroties to intensitātei, biežumam un sezonālajām izpausmēm, izpaužas visos pasaules reģionos. Pētījumā ir analizēta pēdējā klimatiskās normas perioda (1991–2020) gaisa temperatūras mainība Latvijā, salīdzinot to ar iepriekšējiem diviem klimatiskās normas periodiem (1971–2000 un 1981–2010), kā arī klimatisko references periodu (1961–1990), aprakstot sezonālās un reģionālās pārmaiņas. Latvijas teritorijā 60 gadu laikā (1961–2020) gada vidējā temperatūra ir paaugstinājusies par 1.2°C. Tomēr straujākās pārmaiņas ir novērotas starp pēdējiem diviem klimatiskās normas periodiem (1991–2020 un 1981–2010), kad vidējā temperatūra paaugstinājusies par 0.5°C. Visā Latvijas teritorijā 60 gadu laikā ziemas temperatūra ir paaugstinājusies straujāk, par aptuveni 2°C, savukārt, vasaras mēnešu temperatūra paaugstinājusies aptuveni par 1°C. Pētījumā tika konstatēta klimata tipu pārbīde: valsts rietumu reģionos klimata zonas no boreālās (Dfb zona) ir mainījušas uz temperāto (Cfb zona) tipu pēc V. Kopena klasifikācijas. Šajās teritorijās aukstākā mēneša (janvāris vai februāris) vidējā gaisa temperatūra ir virs –3°C. Samazinājusies arī klimata kontinentalitāte, īpaši valsts austrumos. Klimatisko normu periodu analīze skaidri parāda klimata pārmaiņu tendences – gaisa temperatūras paaugstināšanos, ļaujot ieraudzīt liela mēroga pārmaiņas uz starpgadu meteoroloģisko apstākļu mainības fona. Klimatiskās normas perioda meteoroloģisko apstākļu analīze veido pamatu adaptācijas pasākumu plānošanai un izvērtēšanai, gaisa temperatūras mainībai ir būtiska ietekme gan uz lokālo ekonomiku, gan ekosistēmu, gan sociālo vidi.