Iekšzemes migrācijas iezīmes Latvijā COVID-19 pandēmijas pirmajā gadā

Jānis Krūmiņš

Latvijas Universitāte

Māris Bērziņš

Latvijas Universitāte

Zaiga Krišjāne

Latvijas Universitāte

DOI: 10.22364/fg.19.3

Atslēgas vārdi: iekšzemes migrācija, COVID-19, migrācijas saldo, migrācijas intensitāte, pašvaldības

Kopsavilkums

Globālā COVID-19 pandēmija būtiski ietekmējusi mūsu ikdienas dzīvi, pielāgojot sociālās normas un cilvēku uzvedību visos līmeņos - globālā līdz individuālajam. Ar šīm pārmaiņām saistīta arī ietekme uz cilvēku pārvietošanos, ko pastiprina valdības īstenotie ierobežojumi, gan pārvietojoties uz ārzemēm, gan valsts iekšienē. Šajā rakstā analizēta COVID-19 saikne ar iekšzemes migrācijas procesu Latvijā. Darba mērķis ir izvērtēt iekšzemes migrācijas iezīmes pirmajā COVID-19 uzliesmojuma gadā Latvijā, izmantojot pieejamos iekšzemes migrācijas datus pašvaldību līmenī.

Rakstā salīdzinātas iekšzemes migrācijas plūsmu iezīmes 2011.–2019. gada periodā un 2020. gadā, kas atbilst pandēmijas sākumam Latvijā. Rakstā secināts, ka pastāv līdzīgas ģeogrāfiskās iezīmes migrācijas pamatrādītāju tendencēs abās apskatāmajās laika vienībās. Lielākā migrācijas intensitāte novērojama tiešā Rīgas tuvumā, kā arī ap atsevišķām citām republikas pilsētām gan vienā, gan otrā laika nogrieznī. Tomēr statistiski, migrācijas rādītāji administratīvajās vienībās 2020. gadā bijuši augstāki nekā desmitgadē pirms pandēmijas.