LU konferenceVai Covid-19 pandēmija palīdz apzināt darbības atmosfēra piesārņojuma samazināšanai?
Iveta Šteinberga
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Nauris Truhņēvičs
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
DOI: 10.22364/fg.19.9
Atslēgas vārdi: gaisa piesārņojums, Covid-19, Rīga, gāzveida piesārņotāji, cietās daļiņas
Kopsavilkums
Rakstā analizēta gāzveida un aerosolu piesārņojuma līmeņa mainība Rīgā (Latvijā) dažādos ar Covid-19 ierobežojumiem saistītos periodos. Atmosfēras piesārņojuma līmeņa mainība raksturota no relatīvā skatu punkta, meteoroloģisko parametru ietekme novērtēta, izmantojot Pīrsona korelācijas koeficientu un statistisko būtiskumu. Lai novērtētu, vai pārmaiņas dažādos novērtējuma periodos ir statistiski būtiskas, analīze veikta, izmantojot ANOVA dispersijas testu un Poist-Hoc Tukey testu. Būtiskākās pārmaiņas konstatētas gāzveida atmosfēras piesārņojuma gadījumā. Novērotais statistiski būtiskais gāzveida koncentrāciju samazinājums diemžēl neatrisina lielāko piesārņojuma problēmu Rīgā – lielāko cieto daļiņu PM10 piesārņojumu, tomēr tas indikatīvi liecina, ka būtiska piesārņojuma daudzuma rašanās tomēr nav saistīta tikai ar transporta un apkures piesārņojumu. Savukārt iegūtie rezultāti par sīkāko cieto daļiņu PM2.5 koncentrācijas pārmaiņām liecina, ka šo gāzveida piesārņojumu iespējams ierobežot, šādā veidā samazinot sekundāro aerosolu īpatsvaru.