Ģeogrāfijas studiju absolventu nodarbinātība Latvijā: monitoringa dati
Elīna Apsīte-Beriņa
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Ieva Jegermane
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Ģirts Burgmanis
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Māris Bērziņš
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Gunta Kalvāne
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
DOI: 10.22364/fg.20.2.6
Atslēgas vārdi: ģeogrāfijas studijas, nodarbinātība, darba tirgus, kompetences, augstākā izglītība
Kopsavilkums
Ģeogrāfija ir starpdisciplināra nozare, kas pēta cilvēka un dabas mijiedarbību. Dažādu savstarpējo saistību apzināšana un kristiskā domāšana ļauj ģeogrāfiem izprast parādību komplekso dabu. Ģeogrāfijas studiju programmu absolventiem jāprot pielāgoties, lai spētu apmierināt nepārtraukti mainīgā darba tirgus prasības. Šī raksta mērķis ir izpētīt ģeogrāfu nodarbinātības raksturu Latvijā. Tiek sniegts pārskats par ģeogrāfijas jomu un darba tirgus pieprasījumu ģeogrāfijas studiju programmu absolventiem. Pašreizējā pētījumā tiek izmantoti 2021. gada tautas skaitīšanas dati, Ekonomikas ministrijas darba tirgus dati, Izglītības un zinātnes ministrijas monitoringa dati par absolventiem 2017.–2020. gadā un Valsts ieņēmumu dienesta dati par profesijām. Rezultāti parāda, ka augstāks izglītības līmenis nodrošina labākas darba izredzes un augstāku atalgojumu. Ģeogrāfijas studiju programmu absolventi iegūst kvalifikāciju, kas ļauj strādāt zinātniski intensīvās ekonomikas nozarēs, piemēram, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sektorā.