Ģeogrāfijas studiju absolventu nodarbinātība Latvijā: monitoringa dati

Elīna Apsīte-Beriņa

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Ieva Jegermane

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Ģirts Burgmanis

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Māris Bērziņš

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Gunta Kalvāne

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.20.2.6

Atslēgas vārdi: ģeogrāfijas studijas, nodarbinātība, darba tirgus, kompetences, augstākā izglītība

Kopsavilkums

Ģeogrāfija ir starpdisciplināra nozare, kas pēta cilvēka un dabas mijiedarbību. Dažādu savstarpējo saistību apzināšana un kristiskā domāšana ļauj ģeogrāfiem izprast parādību komplekso dabu. Ģeogrāfijas studiju programmu absolventiem jāprot pielāgoties, lai spētu apmierināt nepārtraukti mainīgā darba tirgus prasības. Šī raksta mērķis ir izpētīt ģeogrāfu nodarbinātības raksturu Latvijā. Tiek sniegts pārskats par ģeogrāfijas jomu un darba tirgus pieprasījumu ģeogrāfijas studiju programmu absolventiem. Pašreizējā pētījumā tiek izmantoti 2021. gada tautas skaitīšanas dati, Ekonomikas ministrijas darba tirgus dati, Izglītības un zinātnes ministrijas monitoringa dati par absolventiem 2017.–2020. gadā un Valsts ieņēmumu dienesta dati par profesijām. Rezultāti parāda, ka augstāks izglītības līmenis nodrošina labākas darba izredzes un augstāku atalgojumu. Ģeogrāfijas studiju programmu absolventi iegūst kvalifikāciju, kas ļauj strādāt zinātniski intensīvās ekonomikas nozarēs, piemēram, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sektorā.