Akadēmiskais centrsIenākošais tūrisms Latvijā: attīstība un to noteicošie faktori pirmajās trīs desmitgadēs pēc neatkarības atgūšanas
Aija van der Steina
Vidzemes Augstskola
Maija Rozīte
Biznesa augstskola Turība
Jeff Jarvis
Monašas Universitāte (Austrālija)
DOI: 10.22364/fg.20.2.14
Atslēgas vārdi: tūrisma vietas dzīves cikls, tūrisma attīstība, ienākošais tūrisms, Latvija
Kopsavilkums
Šajā rakstā tiek raksturota ienākošā tūrisma attīstība Latvijā kopš neatkarības atgūšanas līdz Covid-19 pandēmijai. Izmantojot Ričarda Batlera (Richard Butler) tūrisma vietas dzīves cikla modeli, ienākošā tūrisma attīstība tiek iedalīta trīs periodos, raksturojot izaugsmes tempus un galvenos attīstību ietekmējošos faktorus. No 1991.- 2000.gadam “ekonomikas pagrieziena un tūrisma agrīnās attīstības periods” iezīmējas ar pāreju uz tirgus ekonomiku, iekļaušanos starptautiskajā tūrisma sistēmā un ienākošajā tūrismā fokusa maiņu no austrumu uz rietumu tirgiem. Galvenie izaicinājumi šajā periodā ir pieejamības nodrošināšana, tūrisma piedāvājuma un infrastruktūras attīstība. Periods no 2001. līdz 2009. gadam raksturojams kā “straujās attīstības fāze”, ko virza iestāšanās procesi Eiropas Savienībā, veicinot gan atpazīstamību, aviotransporta attīstību un ārvalstu investīcijas nozarē. Šis periods atklāj arī pārāk straujās tūrisma nozares attīstības izraisīto negatīvo ietekmi. Globālā ekonomiskā krīze ir robežšķirtne starp straujo attīstības fāzi un “pēc krīzes atgūšanās un vadītas izaugsmes periodu”, kad ienākošā tūrismā līdz pat Covid-19 krīzei nozīmīga loma ir stratēģiskai attīstības plānošanai, mērķtiecīgām mārketinga aktivitātēm, ārējiem makrovides faktoriem un globālajām tūrisma tendencēm.