Mazākumtautību ģeogrāfija Rīgā: skats ārpus ierastā dalījuma

Latvijas Universitāte

DOI: 10.22364/fg.21.4

Atslēgas vārdi: etniskās minoritātes, iedzīvotāju skaita izmaiņas, tautas skaitīšana, pilsētas apkaime.

Kopsavilkums

Eiropas lielajās pilsētās imigrācija pāris pēdējo desmitgadu laikā ir mainījusi iedzīvotāju etnisko sastāvu. Tāpēc pieaug interese par pētījumiem, kas skaidro dzīvesvietas izvēles ģeogrāfiskās atšķirības dažādu tautību iedzīvotājiem. Arī Latvijā starpvalstu migrācijas saldo pāris pēdējo gadu laikā tuvojies nulles atzīmei. Iepriekš raksturīgā iedzīvotāju emigrācija mazinās, bet imigrācijā parādās jaunas iezīmes un Latviju, bet īpaši galvaspilsētu Rīgu, dzīvei izvēlas mums mazāk zināmu tautību iedzīvotāji. Vienlaikus Rīgā kopumā un atsevišķās pilsētas apkaimēs ilgus gadus ir bijis augsts mazākumtautību īpatsvars, ko noteica padomju okupācijas periodā īstenotā imigrācijas, industrializācijas un militarizācijas politika. Tas sekmējis to, ka Latvijā un Rīgā ir liels krievu, baltkrievu un ukraiņu tautības iedzīvotāju īpatsvars. Tāpēc šajā rakstā mēs aplūkosim lielāko tautību skaita un izvietojuma pārmaiņas Rīgā un tās apkaimēs, mēģinot palūkoties ārpus ierastā mazākumtautību dalījuma. Izmantojot 2011. un 2021. gada tautas skaitīšanas datus, mēs noskaidrojām izmaiņas gan lielāko tautību sadalījumā, gan arī straujāk augošās etniskās grupas un to izvietojumu pilsētas apkaimēs. Pētījuma rezultāti atklāj, ka visu lielāko tautību skaits pilsētā samazinās, bet atsevišķās apkaimēs un pilsētā kopumā pieaug latviešu īpatsvars. Tikmēr mazo etnisko grupu vidū aplūkotajā desmitgadē notikušas ievērojamākas pārmaiņas un pilsētas centrā vērojama straujāk augošo mazākumtautību izplatība, piemēram, indiešu tautības pārstāvju klātbūtne.