Paleovides izmaiņu ietekme uz Vilku purva nogulumu veidošanos

Elīna Reire

Laimdota Kalniņa 0000-0002-2802-7139

Aija Ceriņa 0000-0003-2176-3309

Latvijas Universitāte

E-pasts: elinareire@inbox.lv

DOI: 10.22364/fg.21.7

Atslēgas vārdi: Lubāna līdzenums, gitija, kūdra, augu makroatliekas, AMS 14C

Kopsavilkums

Vilku purvs ir viens no maziem (aptuveni 95 ha), ledāja kušanas ūdeņu palikšņu ezeriņiem Lubāna līdzenumā ziemeļrietumu daļā, kurš ir pārpurvojies. Lai noskaidrotu paleovides izmaiņu ietekmi uz Vilku ezera/purva nogulumu veidošanos, tika veikti multidisciplināri pētījumi nogulumu paraugiem, kuri tika iegūti lauka darbos, veicot 8 zondējumus un 3 urbumus pa profilu diagonāli pāri Vilku purvam. Nogulumiem tika veiktas: karsēšanas zudumu, augu makroatlieku, kūdras botāniskā sastāva un kūdras sadalīšanās pakāpes, sporu–putekšņu analīzes, kā arī AMS 14C datēšana.

Vilku purva teritorijā sākotnēji ezera apstākļos uzkrājās māli un aleirīti, bet vidējā holocēnā, klimatiskā optimuma laikā, pirms 6160 kal. g. PM, ezerā, palielinoties ūdensaugu daudzumam, sāka uzkrāties gitija un kūdraina gitija. Ezeram aizaugot, Vilku purvs sāka veidoties pirms 5810 kal.g.PM vidējā holocēnā, klimatiskā optimuma otrajā pusē, virs gitijas uzkājoties purvu nogulumiem – zemā tipa hipnu, zāļu, grīšļu kūdrai, pārejas tipa zāļu un sfagnu-spilvju kūdrai un augstā tipa sfagnu kūdrai. Nogulumu uzkrāšanās apstākļi bijuši mainīgi – ūdens vidi 2.98 m dziļumā nomaina purva apstākļi, paleoezeram aizaugot. Vilku purva kūdras botāniskā sastāva raksturs liecina, ka Vilku purvs, kas izveidojies aizaugot Vilku paleoezeram, ir izgājis pilnu purva attīstības ciklu no zemā purva uz pārejas purvu un, visbeidzot, uz augstā tipa purvu. Kā augstā tipa jeb sūnu purvs, tas attīstās tikai pēdējos 380 gadus. Nogulumu uzkrāšanās Vilku purvā ir bijusi mainīga no 0.02 cm gadā laika posmā 4810–3410 kal.g.PM līdz 0.23 cm gadā pirms 380 kal. g. PM, kad purvs sasniedz augstā purva stadiju.