Pilsētu sarukuma sociāli ekonomiskās un demogrāfiskās dimensijas Latvijas mazajās pilsētās

Niks Stafeckis

Latvijas Universitāte

DOI: 10.22364/fg.21.3

Atslēgas vārdi: pilsētu sarukšana, mazās pilsētas, sociāldemogrāfiskās pārmaiņas, tautas skaitīšana, hierarhiskā klasteru analīze.

Kopsavilkums

Pilsētu sarukšana ir sarežģīta parādība un ietekmē reģionus daudzviet pasaulē, bet vissmagāk skar mazās pilsētas agrākajos rūpnieciskajos reģionos. Pētījuma mērķis ir analizēt pilsētu sarukšanas ģeogrāfiskās likumsakarības Latvijas mazajās pilsētās, koncentrējoties uz sociāli ekonomisko un demogrāfisko rādītāju izpēti. Darbā izmantoti 2000. un 2021. gada tautas skaitīšanas dati. Pielietojot hierarhisko klasteru analīzi (HCA), pētījumā aplūkotas 48 Latvijas mazo pilsētu sociāli demogrāfiskās attīstības tendences. Pētījums atklāj ģeogrāfiskās atšķirības pilsētu sarukšanā, uzsverot šī procesa nevienmērīgo raksturu valsts reģionos. Veiktā analīze atklāj divus galvenos pilsētu sarukšanas klasterus. Pirmo raksturo ģeogrāfiskā novietojuma un demogrāfisko faktoru kombinācija, bet otro galvenokārt nosaka aplūkotie sociāli ekonomiskie rādītāji. Pētījumā noskaidrots, ka mazās pilsētas ārpus Rīgas metropoles reģiona, bet jo īpaši valsts pierobežā, nelabvēlīgas demogrāfiskās attīstības rezultātā sarūk straujāk. Darbā aplūkotais mazo pilsētu piemērs papildina līdz šim veiktos pētījumus par pilsētu sarukšanas procesiem. Pētījuma secinājumi ir noderīgi, meklējot risinājums reģionālās attīstības politiku izaicinājumiem Latvijā.