Apdzīvojuma un ainavas pārmaiņas Amatas ciemā pēc 2000. gada

Ineta Grīne

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Ivars Strautnieks

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.16.8

Atslēgas vārdi: iedzīvotāju skaits, apbūve, reljefa transformācija, Amata, Amatciems

Kopsavilkums

Vēsturiski sen zināms, ka teritorijas apdzīvojums un ar to saistītā apbūve, kā arī zemes lietojumveids ir galvenie faktori, kas nosaka ainavas veidošanos un pārmaiņas tajā. Ciemi raksturojas ar vairāk koncentrētu apbūvi, kādēļ atkarībā no to veidošanās vēstures un konceptuālās idejas veidojas ainava ar sabalansētu dabas un antropogēno komponentu attiecību vai arī ainava, kurā dominē antropogēnā un tehnogēnā komponenta īpatsvars. Apdzīvojuma un ainavas mijiedarbību ietekmē arī ciema funkcionālā nozīme, saimniekošanas veids, kā arī administratīvo teritoriju robežu maiņa, kādēļ notiek ciemu apvienošana, piepilsētu ciemu saplūšana ar pilsētu. Pēc 2000. gada Latvijā bija vērojama jaunu ciemu veidošanās un atsevišķos gadījumos to daļēja saplūšana ar vēsturiskajiem ciemiem Pierīgā. Pēc 2000. gada sāka veidoties Amatciems (Amatas novads), kura attīstība vairākus gadus notika patstāvīgi un paralēli tiešā tuvumā esošajam vēsturiskajam Amatas ciemam. Kā liecina plānošanas dokumenti, Amatas ciema robežas veido vēsturiski izveidojies Amatas ciems un Amatciems. Pētījuma mērķis ir raksturot pārmaiņas lauku ainavā un apdzīvojumā Amatas ciemā pēc 2000. gada.