Apmierinātība ar dzīvi un ģeogrāfiskā mobilitāte: teorētiskais ietvars

Līga Feldmane

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes Zinātņu fakultāte

Elīna Apsīte-Beriņa

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes Zinātņu fakultāte

Ģirts Burgmanis

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes Zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.16.16

Atslēgas vārdi: ģeogrāfiskā mobilitāte, apmierinātība ar dzīvi, dzīves kvalitāte, subjektīvā labjutība

Kopsavilkums

Rakstā aplūkots apmierinātības ar dzīvi jēdziens, kuru arvien vairāk izmanto kā nozīmīgu subjektīvās pašsajūtas jeb labjutes rādītāju dažādu zinātņu virzienu pētījumos. Mūsdienās ģeogrāfijā apmierinātības ar dzīvi vērtējums tiek lietots kā komplekss indikators, kas parāda dažāda mēroga teritoriju attīstības pakāpi daudz precīzāk nekā tradicionāli izmantotie ekonomiskie rādītāji. Plašais saistīto pētāmo jautājumu loks ģeogrāfijā ļauj skaidrot ne tikai sociālekonomisko attīstību, bet arī mobilitātes telpiskās likumsakarības. Tāpēc raksts veltīts iepriekšējo pētījumu apkopojumam par apmierinātību ar dzīvi, labjutību un dzīvesvietas maiņu kā ģeogrāfiskās mobilitātes sastāvdaļu.