Avotu ūdeņu kvalitāte Latvijā

Inga Retiķe

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Hidroģeoloģijas nodaļa

Jānis Bikše

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Zelma Dumpe

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Alise Babre

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Andis Kalvāns

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Aija Dēliņa

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Konrāds Popovs

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.15.7

Atslēgas vārdi: pazemes ūdeņi, ķīmiskais sastāvs, dzeramais ūdens, maksimāli pieļaujamā norma

Kopsavilkums

Latvijā ir tūkstošiem vietu, kur pazemes ūdeņi izplūst zemes virspusē avotu veidā, tādēļ iedzīvotāji aktīvi izmanto uzturā avota ūdeni. Pašreiz trūkst informācijas par ikdienā uzturā lietoto avota ūdens kvalitāti. Līdz šim veikto pētījumu rezultāti ir grūti pieejami plašākai sabiedrībai vai arī dati nav apkopoti pārskatos. Pētījumā tika apzināti iepriekš realizētie pētījumi Latvijā un analizēta 34 avotu ūdens ķīmiskā sastāva atbilstība maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai dzeramajā ūdenī Latvijā. Rezultāti rāda, ka kopumā avota ūdens ķīmiskais sastāvs atbilst kvalitātes prasībām. Visbiežāk maksimāli pieļaujamo normu pārsniedz dzelzs saturs. Tomēr vismaz pusē paraugu novērota pazemes ūdeņiem neraksturīgi augsta nitrātjonu klātbūtne, kas norāda uz avotu ūdens vājo aizsargātību no potenciāla virszemes piesārņojuma.