Iedzīvotāju mirstības teritoriālā diferenciācija Baltijas valstīs

Aleksandrs Dahs

Latvijas Universitāte

DOI: 10.22364/fg.15.20

Atslēgas vārdi: reģionālā demogrāfija, iedzīvotāju mirstība, telpiskā analīze

Kopsavilkums

Pēdējās desmitgades laikā, Latvijā, līdzīgi kā citās Baltijas valstīs, gan politiskajā, gan akadēmiskajā vidē, arvien biežāk tiek pieminēta reģionu depopulācijas problemātika. Kaut arī zinātniskajā literatūrā depopulācijas procesa migrācijas komponentei Latvijā tika pievērsta pietiekami plaša uzmanība, iedzīvotāju dabiskās kustības, un it sevišķi – mirstības, loma iedzīvotāju skaita sarukumā Latvijas reģionos ir salīdzinoši maz izpētīts lauks, ko līdz šim noteica ierobežots pieejamo statistisko un telpisko datu apjoms. 2011. gadā, Latvijā norisinājās pirmā tautas skaitīšana pēc 1999.–2009. gadu administratīvi-teritoriālās reformas, kas ne tikai parādīja patiesu reģionu depopulācijas mērogu, bet arī pavēra plašākas iespējas reģionālo demogrāfisko procesu analīzei atsevišķu novadu līmenī. Ievērojot minēto, izmantojot 2011. gada tautas skaitīšanas rādītājus, kā arī citu pieejamo statistisko informāciju, autors veic iedzīvotāju mirstības rādītāju netiešo standartizāciju Latvijas pašvaldību līmenī. Ar mērķi izpētīt līdzīgu reģionālo procesu tendences kaimiņvalstīs, autors realizē arī Lietuvas un Igaunijas apriņķu mirstības datu standartizāciju. Standartizācijas rezultātā iegūtiem datiem tiek pievienota telpiskā informācija, kas atvieglo to turpmāku grafisku reprezentāciju un analīzi. Mirstības datu statistiskās un telpiskās analīzes rezultāti norāda uz ievērojām atšķirībām starp vīriešu un sieviešu mirstības rādītājiem vairākās teritoriālajās vienībās, kā arī ļauj izdarīt secinājumu par statistiski nozīmīgu vīriešu mirstības telpisko autokorelāciju Latvijā.