LU konferenceĪstermiņa hidroloģisko prognožu analīze pēc dažādu skaitlisko meteoroloģisko modeļu laikapstākļu prognozēm
Andrejs Zubanicš
Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”
Līga Klints
Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”
DOI: 10.22364/fg.15.16
Atslēgas vārdi: hidroloģiskās ansambļu prognozes, skaitliskie meteoroloģiskie modeļi, salīdzinoša analīze
Kopsavilkums
Hidroloģiskās prognozes ļoti bieži ir noderīga informācija dažādās cilvēku darbībās, kad pastāv dabas apdraudējumu, piemēram, postošu plūdu iespējamība. Īstermiņa hidroloģiskās prognozes šādās situācijās ir vienas no noderīgākajām, sniedzot informāciju turpmākajām divām dienām. Prognožu modelēšanai pasaulē plaši izmanto laikapstākļu prognozes, ko nodrošina skaitliskie meteoroloģiskie modeļi (SMM). Šajā pētījumā tika izmantotas HIRLAM un ECMWF laikapstākļu prognozes. Pētījumā novērtēts, pēc kurām laikapstākļu prognozēm iespējams iegūt precīzākas hidroloģiskās prognozes. Prognozes tika modelētas trīs, reģionāli atšķirīgi esošiem, Latvijas upju baseiniem: Abava–Renda, Gauja– Sigulda un Dubna–Sīļi. Pētījumā analizēti divi periodi: 2013. gada aprīlis un maijs, kā arī 2014. gada oktobris. Īstermiņa hidroloģiskās prognozes tika modelētas, izmantojot daļēji sadalītu konceptuālo IHMS-HBV modeli. Iegūtās prognozes tika salīdzinātas ar reālajiem novērojumiem un savā starpā. Modeļa kalibrācijas rezultāti pētītajiem upju baseiniem ir novērtēti pēc Nach-Sutchliffe efektivitātes vērtības, kas bija robežās no 0,86–0,88. Veicot prognožu salīdzinošo analīzi, secināts, ka labāki precizitātes un iestāšanās brīža rezultāti bija hidroloģiskajām prognozēm, kas iegūtas pēc ECMWF laikapstākļu prognozēm un būtiskākas neprecizitātes bija otrās dienas prognozēm.