Jauniešu ģeogrāfiskā mobilitāte un aktivitāšu sasniedzamība Jelgavas novadā

Ģirts Burgmanis

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,

Iveta Sproģe

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,

DOI: 10.22364/fg.15.19

Atslēgas vārdi: jaunieši, ģeogrāfiskā mobilitāte, izglītības sasniedzamība, pārvietošanās izturēšanās, Jelgavas novads

Kopsavilkums

Pēdējo pāris desmitgažu laikā Latvijā negatīva dabiskā pieauguma un migrācijas saldo rezultātā strauji samazinājies iedzīvotāju skaits, kam seko pieejamo pakalpojumu apjoma sarukums. Izteiktas pārmaiņas vērojamas lauku reģionos, kur depopulācijas tendences redzamas visuzskatāmāk, un rosina nepieciešamību pēc plašākas diskusijas par pakalpojumu sasniedzamību un aktivitāšu iespējām iedzīvotājiem Latvijas novados. Pētījumā, izmantojot tiešsaistes pilotaptaujas laikā iegūtos datus (n=117), analizēta jauniešu vecumā no 12 līdz 20 gadiem pārvietošanās izturēšanās uz nozīmīgākajām ikdienas aktivitāšu vietām (skolu un ārpusskolas nodarbībām – pulciņiem) Jelgavas novadā. Rezultāti rāda, ka pašlaik Jelgavas novadā izglītības iestādes un pulciņu sasniedzamība ir augsta, jo lielākā daļa (65–70%) jauniešu spēj 15 minūšu laikā nokļūt līdz izglītības iestādei un ārpusskolas nodarbības vietai. Augstā sasniedzamība skaidrojama ar esošo izglītības iestāžu izvietojumu novada lielākajos ciemos. Nākotnē turpinoties skolu tīkla optimizācijai un restrukturējot izglītības iestādes Jelgavas novada lielciemos, skolu un pulciņu sasniedzamības rādītāji pazemināsies, t.i., nokļūšanai nepieciešamais laiks augs, rosinot vērtēt ne tikai jauniešu pārvietošanās izturēšanos, bet arī sociālekonomiskos aspektus.