Latvijas emigrācijas ģeogrāfija

Baiba Švāne

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Jānis Kleperis

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Elīna Apsīte-Beriņa

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.15.28

Atslēgas vārdi: migrācija, Eiropas ekonomiskā zona, reģioni, Latvija

Kopsavilkums

Laikā kopš 2004. gada no Latvijas emigrējuši 13.6% iedzīvotāju (CSP, 2015). Mobilitāti veicinošā politika un Eiropas Ekonomiskās zonas darba tirgus atvēršana viesstrādniekiem, devusi iespēju daļai Latvijas iedzīvotāju par patstāvīgu mītnes zemi izvēlēties kādu no tās dalībvalstīm. Pētījumā par Latvijas iedzīvotāju izceļošanas ģeogrāfiskajām tendencēm tika skatītas migrācijas plūsmas no Latvijas uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju, Zviedriju un Norvēģiju. Rakstā izmantoti pētījuma dati, kas 2012. un 2014. gadā tika iegūti, izmantojot tiešsaistes aptaujas pakalpojumu sociālajā komunikācijas portālā www.draugiem.lv. Aptaujā no Latvijas aizbraukušajiem tika lūgts norādīt dzīvesvietu Latvijā pirms došanās uz kādu no minētajām ārvalstīm. Kādā no mērķa valstīm esošo respondentu ģeogrāfiskais izvietojums pirms aizbraukšanas cieši saistīts ar ekonomiskajām attīstības tendencēm valstī. Rīgā un Pierīgā ekonomiskās izaugsmes gados aktīva bija mājokļu iegādes kreditēšana, kas tālākajos krīzes gados saskārās ar iedzīvotāju grūtībām veikt ikmēneša maksājumus (Apsīte 2013). 2012. gada aptaujas rezultāti parāda, ka vislielākajam respondentu skaitam 22 un 21% pirms izbraukšanas uz ārvalsti dzīvesvieta bijusi Rīga vai Vidzeme. Savukārt 2014. gada dati atklāj, ka visvairāk respondentu 24 un 20% bijuši attiecīgi no Kurzemes un Vidzemes, vismazākais skaits respondentu abos pētījuma veikšanas posmos bijis no Latgales – ap 6% respondentu.