Latvijas lauku telpas un vietu attīstības izpratnes sarukšanas kontekstā
Armands Pužulis
SIA “Delta kompānija”
Laila Kūle
Latvijas Universitāte
DOI: 10.22364/fg.15.37
Atslēgas vārdi: sarukšana, lauku attīstība, reģionālā politika, saikne starp zinātni un politikām
Kopsavilkums
Pēdējās desmitgadēs teritorijas attīstības izaugsmes paradigma saskaras ar ekonomiskās, sociālās un telpiskās sarukšanas tendenci, kas izplatīta daudzās Rietumu un postsociālisma valstīs, tostarp Latvijā. Pētījuma mērķis ir pārbaudīt sarukšanas koncepta ekonomiskās un sociālās reprezentācijas Latvijas lauku telpā. Pētījuma teorētiskie koncepti balstās uz publikāciju analīzi, empīriskie – uz 7 pašvaldību teritoriju izpēti bijušajā Alūksnes, Balvu un Gulbenes rajonā, Latvijas ZA, statistisko datu un politikas dokumentu analīzi, intervijām ar pašvaldību darbiniekiem. Pētījuma rezultātā secināts, ka Latvijas lauku telpa uzskatāma par tipisku sarūkošu teritoriju. Telpiskā sarukšana ir daudz plašāks jēdziens, kas ietekmē katru vietu Latvijā gan lauku, gan pilsētu teritorijās. Tā prasa sabiedrības attieksmes maiņu un pārmaiņas gan valsts pārvaldē, gan reģionālajā politikā. Pieejamo datu trūkums vai nepilnības reprezentē reģionālās politikas īstenošanas reālās prioritātes. Lauku telpas attīstība ir saistāma ar ekonomisko, sociālo un kultūras saišu, mēroga pārmaiņām un strukturālām pārmaiņām teritorijas ekonomiskajā pamatā. Sarukšana atstāj ietekmi uz lauku attīstības sociālo potenciālu. Tā veido nepieciešamību pēc inovatīvu, uz zināšanām un pieredzes izstrādātu, koordinētu, proaktīvu, multi disciplināru, telpisku, lokālās vietās pamatotu ekonomisku un sociāli orientētu pasākumu kopu. Atslēgas vārdi: sarukšana, lauku attīstība, reģionālā politika, saikne starp zinātni un politikām.