Paludikultūras Latvijā

Normunds Stivriņš

Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas nodaļa

Latvijas Universitāte, Vēstures institūts

Tallinas Tehnoloģiju Universitāte, Ģeoloģijas nodaļa

Ezeru un Purvu izpētes centrs

Ilze Ozola

Ezeru un Purvu Izpētes centrs

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

DOI: 10.22364/fg.20.1.1

Atslēgas vārdi: organiskā augsne, kūdraugsne, mitrāji, lauksaimniecība, mežsaimniecība

Kopsavilkums

Klimata pārmaiņas ir veicinājušas to mazinošu aktivitāšu ieviešanu. Latvijā plaši izplatītas gan kūdraugsnes, gan purvi, kuru veidošanos ietekmējuši ģeogrāfiskie un ģeoloģiskie apstākļi. Šīs teritorijas nu jau tiks ietvertas arī oficiālajos nacionālās siltumnīcefektu izraisošo gāzu inventarizāciju ziņojumos Eiropas Savienībai. Viena no klimata pārmaiņu mazinošām aktivitātēm ir piedāvājums atjaunot purvu un kūdrāju hidroloģisko režīmu. Mitros kūdrāju apstākļos samazinās CO2 emisijas, augošā veģetācija no atmosfēras uztver CO2 un nodrošina ilgtermiņa oglekļa noglabāšanu kūdras slāņos. Virszemes augošā biomasa var tikt novākta un izmantota dažādu produktu ražošanā, ko plašāk pazīst kā paludikultūru, kas ir lauksaimniecība un mežsaimniecība – uz mitriem un pārmitriem kūdrājiem un kūdraugsnēm, kas nodrošina kūdras uzkrāšanos un ilgtermiņa saglabāšanos. Šajā pētījumā apskatīta pašreizējā situācija paludikultūru audzēšanas un izmantošanas jomā Latvijā un izvērtēti plašāki paludikultūras ieviešanas aspekti. Kaut arī atsevišķi uzņēmumi un projektu īstenotāji jau audzē paludikultūras un veic izmēģinājumus, pašreizējā likumdošana un valsts politika neatbalsta pilnvērtīgu paludikultūru ieviešanu.