Pierīgas dzelzceļa tīkla telpiskās attīstības ietekme uz iedzīvotāju mobilitāti 20. gadsimta trīsdesmitajos gados

Viktorija Borisova

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Juris Paiders

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.15.30

Atslēgas vārdi: piepilsētas dzelzceļš, pasažieru pārvadājumi, mobilitāte

Kopsavilkums

Rakstā tiek aplūkota Rīgas apkārtnēs pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstība. 20. gadsimta 20. un 30. gadi dzelzceļa pasažieru pārvadājumu vēsturē iezīmējas ar ievērojamu pārvadāto pasažieru skaitu tālsatiksmē un tuvsatiksmē, jo tieši šis ir laiks, kad sākas regulāra dzelzceļa satiksme no/uz Jūrmalu un vienlaikus parādās iespēja pārvietoties starp pieturām Rīgas teritorijas ietvaros. Darbā izmantoti publiski pieejamie pasažieru vilciena kustības saraksti par 1920.–1940. gadu, kas vizualizēti, izmantojot ArcGIS datorprogrammatūru. Darba rezultāti liecina, ka 30. gadu beigās dzelzceļa pārvadājumu loma Rīgas pilsētas iekšējos pasažieru pārvadājumos bija visai niecīga un praktiski iespējami šie pārvadājumi bija tikai Rīgas – Jūrmalas virzienā. Svarīgi arī atzīmēt, ka Rīgas apkārtne bija mazapdzīvota un pasažieru pārvadājumu vajadzību pilnībā apmierināja uz to laiku labi attīstītais sabiedriskā transporta tīkls.