Rīgas lielmēroga dzīvojamo rajonu dažādība iedzīvotāju sastāva un dzīves vides pievilcības vērtējumā

Rihards Provejs

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Māris Bērziņš

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Zaiga Krišjāne

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.15.36

Atslēgas vārdi: lielmēroga dzīvojamie rajoni, dzīves vides pievilcība, sociāli telpiskā dažādība, postpadomju pilsētas

Kopsavilkums

Lielmēroga dzīvojamie rajoni veido nozīmīgu pilsētvides daļu daudzās Eiropas pilsētās. Viduseiropā un bijušās Padomju Savienības teritorijā šo dzīvojamo rajonu attīstībā kopš 20.gs. 90. gadiem notikušas ievērojamas pārmaiņas. Līdzšinējo pētījumu pieredze rāda, ka, lai gan ir liels iedzīvotāju skaits un dominējoša loma mājokļu sektorā, lielmēroga dzīvojamo rajonu iedzīvotāju sastāvs un dzīves vides pievilcība joprojām ir maz pētīti un analizēti aspekti postpadomju pilsētās. Turklāt agrāk veikti pētījumi atklāj, ka mājokļu politikas un standartu attīstība sociālisma periodā, kā arī dažādu dzīvojamo rajonu izbūves, novietojuma un vides aspekti nosaka ne tikai arhitektoniskās atšķirības starp lielmēroga dzīvojamiem rajoniem, bet arī to sociālo statusu un kopējo dzīves vides pievilcību. Tāpēc šajā rakstā pētīti gan dzīves vides pievilcības aspekti, gan iedzīvotāju sastāvs divās Rīgas apkaimēs, kur dominē pēc vēsturiskās attīstības atšķirīga lielpaneļu dzīvojamo ēku apbūve. Tas darīts ar nolūku, lai labāk izprastu lielmēroga dzīvojamo rajonu galvenās attīstības iezīmes un iespējamās atšķirības postpadomju pilsētās. Lielmēroga dzīvojamo rajonu izpētē šajā rakstā izmantoti 2015. gadā veiktas Rīgas iedzīvotāju aptaujas dati. Darbā iegūtie rezultāti kopumā neatklāj būtiskas atšķirības dzīves vides pievilcības vērtējumā izpētei izvēlētajās apkaimēs.