Sezonālais apdzīvojums Latvijas lauku teritorijās

Ineta Grīne

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Undīne Grigorjeva

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Dita Anančonoka

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Egīna Šenberga

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Toms Vanders

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

DOI: 10.22364/fg.15.33

Atslēgas vārdi: lauku apdzīvojums, otrās mājas, sezonālie iedzīvotāji, Vidzeme, pierobežas pagasti

Kopsavilkums

Daudzviet Eiropā otrās mājas pieder pie kultūras tradīcijām, dzīvesveida un veido ievērojamu daļu no tūrisma infrastruktūras. Latvijā viensētas kļūst arvien pievilcīgākas kā otrās mājas, un to īpašnieki veido laukos sezonālo iedzīvotāju grupu ar savu dzīvesveidu, interesēm, vērtībām. Latvijā otrās mājas un sezonālais apdzīvojums nav plaši pētīts. Pamatojoties uz literatūras studijām, sniegts sezonālo iedzīvotāju un apdzīvojuma raksturojums, veikts otro māju raksturojums etalonteritorijās – Vidzemes augstienes un pierobežas pagastos. Pētījums parāda, ka, no vienas puses, sezonālo iedzīvotāju vidū vērojama vēlme būt tuvāk dabai, atpūsties no cilvēku burzmas, pilsētas trokšņa, steigas un stresa, tajā pašā laikā pārcelties uz dzīvi laukos traucē negatīvā sociālekonomiskā situācija – bezdarbs, nabadzība, sociālā atstumtība. Nomaļās lauku teritorijas otrajām mājām tiek retāk izvēlētas nekā vietas Rīgas tuvumā. Sezonālo iedzīvotāju profils etalonteritorijās nav nekas unikāls, tas drīzāk sakrīt ar līdzīga pētījuma rezultātiem par otrajām mājām un to īpašniekiem citās valstīs. Lai iegūtu plašāku ieskatu par sezonālajiem iedzīvotājiem un apdzīvojumu laukos, nepieciešams turpināt iesākto pētījumu, palielinot etalonteritoriju un respondentu skaitu.